Valstis
Kas jāzina pirms došanās Zviedrijā
Pēdējās izmaiņas (Ceturtdiena, 14 janvāris 2010 23:04) |
|
|
.
Kas jāzina pirms došanās Zviedrijā
Pēdējās izmaiņas (Ceturtdiena, 14 janvāris 2010 23:04) |
|
|
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos - Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā – Gotlande un Ēlande.
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika, ir valsts Centrāleiropā. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra, kā arī tā robežojas ar Dāniju; austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats.
Ungārijas Republika ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Viduseiropas vidienē bez pieejas pie jūras. Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Šveice ir valsts Rietumeiropā. Tās oficiālais nosaukums ir Šveices Konfederācija. Šveice robežojas ar Vāciju, Lihtenšteinu, Austriju, Itāliju un Franciju, tai nav izejas uz jūru. Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu. Valsts daudzejādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru. Šveices galvaspilsēta ir Berne, bet ir arī citas lielas un pazīstamas pilsētas kā Ženēva un Cīrihe.
Spānija, oficiāli Spānijas Karaliste, ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos - Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.
Somija, oficiāli Somijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā un Eiropas Savienības locekle. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Zviedriju, ziemeļos ar Norvēģiju un austrumos ar Krieviju. Somiju apskalo divi Baltijas jūras līči: dienvidu daļu apskalo Somu līcis, kurš atdala Somiju no Igaunijas, bet rietumu daļu apskalo Botnijas līcis. Aptuveni viena trešdaļa no Somijas teritorijas atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.
Slovēnija ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā. Slovēnijas galvaspilsēta ir Ļubļana, kas ir arī tās lielākā pilsēta. Rietumos Slovēnija robežojas ar Itāliju, ziemeļos ar Austriju, ziemeļaustrumos ar Ungāriju, austrumos ar Horvātiju, bet Slovēnijas dienviddaļu apskalo Adrijas jūra. 2004. gadā Slovēnijas iestājās ES un NATO. 2007. gadā Slovēnija ieviesa eiro.
Slovākija ir valsts Centrāleiropā. Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu - dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlahovski štīt (Gerlachovský štít, 2,655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols - Krivāņa kalns (Kriváň). Galvenās upes Slovākija ir Donava (robežupe ar Ungāriju, Vāha un Hrona. Slovākijas atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.
Rumānija ir valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu no Rumānijas apjož Karpatu kalni. Dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu, dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta, kā arī lielākā pilsēta, ir Bukareste.
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika, ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija, bet Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.
Polija, oficiāli Polijas Republika, ir mononacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 679 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Ļoti daudz cilvēku dzīvo lielajās pilsētās, īpaši valsts galvaspilsētā Varšavā, vēsturiskajā galvaspilsētā Krakovā un Lodzā, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā.
Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar Zviedriju austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar Somiju (727 km) un Krieviju (196 km). Dienvidos to apskalo Ziemeļjūra, rietumos — Norvēģu jūra, bet ziemeļos — Barenca jūra. Norvēģijai arī pieder Svalbāra un Jana Majena sala Arktikā, kā arī Buvē sala, Pētera I sala un Karalienes Modas Zeme Antarktikā. Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Valsts valoda ir norvēģu valoda, kurai ir divi rakstu valodas paveidi. Nacionālie svētki ir 17. maijā, kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 filkēs.
Nīderlande, oficiālais nosaukums Nīderlandes Karaliste ir Rietumeiropas valsts, to apskalo Ziemeļjūra, robežojas ar Vāciju un Beļģiju.
Malta ir maza un blīvi apdzīvota Eiropas valsts. Arhipelāgs ar septiņām salām. Malta atrodas Eiropas dienvidos, Vidusjūrā, 93 km no Sicīlijas krasta. 288 km uz rietumiem ir Tunisija un 300 km uz dienvidiem atrodas Lībija. Maltas galvaspilsēta ir Valleta.
Lietuvas Republika (agrāk - Lietava) ir viena no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Valsts teritorija no austrumiem uz rietumiem ir 373 km, no ziemeļiem uz dienvidiem – 276 km. Lauksaimniecībai derīgās zemes aizņem 57 %, meži un krūmi – 30 %, purvi – 3 %, iekšējie ūdeņi – 4 %, citas zemes – 6 % no teritorijas. Klimats ir mērens, no jūriskā pārejošs uz kontinentālu.
Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos. Lielbitānija ir astotā lielākā sala pasaulē, kā arī lielākā sala Eiropā. Rietumos no tās atrodas vēl viena liela sala - Īrija - , kā arī tai apkārt atrodas vēl ap 1000 mazāku salu. Lielbritānija veido lielāko daļu no Apvienotās Karalistes teritorijas, tādēļ šo valsti nereti arī dēvē par Lielbritāniju.
Kiprā ir izteikts vidusjūras klimats ar sausu, karstu vasaru un mēreni mitru, siltu ziemu. Lietus mēdz būt periodā no novembra līdz martam, tomēr vidēji 330 dienas gadā ir saulainas.
Īslandes Republika latviski saucās Īslande, ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka. Īslandē kopējā platība ir 103 000 km2. Īslandes galvaspilsētā Reikjavīkā un tās apkaimē dzīvo apmēram puse no valsts iedzīvotājiem. Īslande atrodas uz Vidusatlantijas grēdas, kas ir robeža starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Pateicoties Golfa straumei, Īslandes klimats ir pietiekoši mērens, lai vide būtu piemērota cilvēku dzīvei, neskatoties uz tuvumu polārajam lokam.
Par Īriju
Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku (Apūlijas dienvidi veido formu kā papēdim, bet Kalabrijas reģions veido purngalu). Tā robežojas ar Šveici un Austriju ziemeļos, ar Franciju ziemeļrietumos, ar Slovēniju austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām – ar Ligūrijas un Tirēnu jūru rietumos, Adrijas jūra austrumos, Jonijas jūru un Vidusjūru dienvidos. Itālijas teritorijā atrodas arī Sicīlijas, Sardīnijas un Elbas salas. Sicīlija un Sardīnija ir attiecīgi vislielākās divas Vidusjūras salas. Itālijas ziemeļos slejas Alpu kalni, bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - Apenīni. Itālijas dienvidi ir vulkanoloģiski aktīvs reģions. Sicīlijas austumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā – Etna, kas paceļas 3340 metru augstumā v.j.l., savukārt netālu no Neapoles atrodas Vezuvs, kas savulaik nopostīja Pompeju pilsētu. Itālija savu augstāko virsotni - Monblānu (itāliski - Monte bianco) -, kas paceļas 4807 metrus v.j.l., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā.
Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika, ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā. Igauniju veido tās kontinentālā daļa un arhipelāgs Baltijas jūrā. Baltijas jūra apskalo Igaunijas rietumu krastu, ziemeļu krastu apskalo Somu līcis. Austrumos Igaunija robežojas ar Krieviju, dienvidos ar Latviju. Igaunijai ir arī jūras robežas ar Somiju un Zviedriju attiecīgi Somu līcī un Baltijas jūrā. Valstī, kuras platība ir 45 226 km².
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Eiropā, Balkānu pussalas dienvidos. Tā ziemeļos robežojas ar Albāniju, Maķedoniju un Bulgāriju, bet austrumos - ar Turciju. Austrumos to apskalo Egejas jūra, bet rietumos Jonijas jūra. Abas jūras atrodas Vidusjūras austrumos un abās jūrās atrodas daudz salu, saliņu un klintis, kuras pieder Grieķijai, un no kurām tikai 165 salas ir apdzīvotas. Grieķijas galvaspilsēta ir Atēnas.
Francija, oficiāli Francijas Republika ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām. Francijas Eiropas daļa, saukta arī par Metropoles Franciju, aizņem teritoriju no Vidusjūras dienvidos līdz Lamanšam un Ziemeļjūrai ziemeļos, kā arī no Reinas upes austrumos līdz Biskajas līcim un Atlantijas okeānam rietumos. To bieži dēvē arī par L’Hexagone (Sešstūris), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika. Francija robežojas sākot no ziemeļiem pulksteņrādītāja virzienā ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes Antiļām (Senmartēna). Francija ar pazemes tuneli, kas iet zem Lamanša, ir savienota arī ar Apvienoto Karalisti. Francijas galvaspilsēta ir Parīze. Tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Francija ir plaši pazīstama savu daudzo pieminekļu, celtņu un apskates vietu dēļ, kā, piemēram, ar Luvru, Eifeļa torni, Triumfa arku, Versaļu un Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā tiek sīkāk sadalīta reģionos un departamentos.
Dānija jeb Dānijas Karaliste ir valsts Eiropā.
Čehijas Republika ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Eiropas centrā bez pieejas pie jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Poliju, austrumos ar Slovākiju, dienvidos ar Austriju, bet rietumos ar Vāciju. Pazīstamākie Čehijas zīmoli ir automašīnas "Škoda", čehu alus un čehu hokejs.
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika ir valsts Eiropas dienvidos, Balkānos. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Maķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra.
No 2009.gada 1.maija Beļģija ir atvērusi darba tirgu tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004.gada 1.maijā – Polijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Slovēnijai, Slovākijai, Ungārijai un Čehijai.
Austrijas Republika ir valsts Viduseiropā - federāla, parlamentāra, reprezentatīvi demokrātiska republika. Tā robežojas ar Vāciju un Čehiju ziemeļos, Slovākiju un Ungāriju austrumos, Slovēniju un Itāliju dienvidos, kā arī Šveici un Lihtenšteinu rietumos. Austrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.